Ogres muzejā - „Ģēnija bērnības dienasgrāmata”

Palielināt attēlu

Piektdien, 21.decembrī, pulksten 16 Ogres Vēstures un mākslas muzejā Ogrē, Kalna prospektā 3, atklās kādreizējā rīdzinieka un pasaules pilsoņa kinorežisora Sergeja Eizenšteina 110.jubilejai veltītu izstādi „Ģēnija bērnības dienasgrāmata”. Izstādē skatāmi Sergeja Eizenšteina bērnības zīmējumi un fotoattēli, kas tapuši Latvijā, Rīgā.

1898.gada 23.janvārī Rīgā Vidzemes guberņas valdes Satiksmes ceļu nodaļas priekšnieka, īstenā valsts padomnieka un jūgendstila arhitekta Mihaila Eizenšteina un viņa sievas, Sanktpēterburgas bagātas tirgoņu dzimtas atvases, Jūlijas Koņeckas ģimenē piedzimst rudmatains, mīlīgs puisītis, kuram pēc kristīšanas pareizticīgo katedrālē tās dvēseļu gans protohierejs tēvs Pliss  dod vārdu Sergejs.
    
19. gs. beigas, 20. gs. sākums. Nekas neliecina, ka piedzimis izcils kino režisors un kino teorētiķis, kuru pazīs visa pasaulē. Tomēr tieši šajā laikā  kino ēra sper savus pirmos soļus - Tomass Edisons patentējis kinetoskopu, brāļi Augusts un Luiss Lumjēri parādījuši savu pirmo kinolenti, Žoržs Meljess ir vēl burvju mākslinieks, kuru jaunais izgudrojums interesē vien tik kā jauns elements viņa programmā.
    
Sergeja Eizenšteina radošā dzīve noris Krievijā, bet līdz 17 gadu vecumam viņš dzīvo Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 6. Tā ir viņa bērnība un pusaudža gadi, kad veidojas personība, kad mazais cilvēciņš ir sūklis, kas uzsūc informāciju, kad veidojas pirmie uzskati, secinājumi, pasaules uztvere. Iespaidus bagātīgi sniedz apkārtējā vide, kultūra. Viņa tēvs Mihails Eizenšteins, mīļi saukts par „Papeņku”, ir progresīvs pilsonis, mājās ir plaša bibliotēka, no ārzemēm tiek pasūtīti dažādi mākslas un arhitektūras katalogi, ģimene regulāri apmeklē jaunākos kultūras pasākumus, iesaistās sabiedriskajā dzīvē.
 
Sergejs Eizenšteins vienmēr uzsvēris to, cik daudz viņa radošajā mākslinieka dzīvē nozīmējuši bērnības iespaidi. Tie viņam allaž bijuši ļoti būtiski. Visu mūžu režisors spējis saglabāt un nepazaudēt bērnam raksturīgu uztveres tiešumu. Ārēji paklausīgs, uzvedīgs, kā pats sevi nosaucis – „puišelis no labas ģimenes”, bet jau ar savu redzējumu un konkrētu pasaules uztveri – par lietām, attiecībām, politiskiem un sadzīviskiem notikumiem. Ar skaidru attieksmi. To brīnišķīgi var redzēt bērnības dienu zīmējumos. Draiskos, nopietnākos, ironiskos, komiskos, skumjos. Tie reizēm top veselām sērijām. Tur redzami pasniedzēji un skolas biedri, ģimene, operas un teātra izrādes, atdzīvojas „Papeņkas” arhitektūras elementi – kariatīdes un sfinksa, skraida Vācijas ķeizars Vilhelms II, un daudzi citi.

Izstādē izmantoti materiāli – zīmējumi, dokumenti un fotogrāfijas – no Rakstniecības, Teātra un mūzikas muzeja krājuma.